Februāris ir ziemas vidus un tiek dēvēts par sveču mēnesi, bet 2. februāris ir Sveču diena – diena, kas latviešu tradīcijās iezīmē gaismas atgriešanos un ziemas viduspunktu.
Lai skolēni labāk iepazītu ar šo dienu saistītās senās latviešu paražas, sākumskolā notika nodarbības par Sveču dienu un sveču mēnesi, kurās viņi uzzināja, ka Sveču dienu atzīmē 2. februārī, jo tas ir ziemas viduspunkts – laiks starp ziemas saulgriežiem un pavasara tuvošanos. Šajā dienā vēroja laikapstākļus, lai paredzētu pavasari, ēda apaļus, saulīti simbolizējošus ēdienus, centās šo dienu pavadīt mierīgi un gaišā noskaņā. Senāk ticēja, ka šajā dienā lietās sveces dos gaismu un siltumu visam gadam.
Lai tradīcijas nepaliktu tikai stāstos, skolēni tās piedzīvoja paši – notika sveču liešanas darbnīca.
Darbs prasīja pacietību un precizitāti, taču rezultāts bija skaists – katrs bērns mājās devās ar paša gatavotu svecīti.
Tā bija radoša un sirsnīga pieredze, kas ienesa skolā gaismu un prieku ziemas vidū.
